Вы так же можете создать и приобрести свой собственный фейерверк стоимостью от двух латов.
У нас так же есть заполненные гелием воздушные шары, различные фонари.
Īsa pirotehnikas vēsture
Atklājums austrumos
Caur daudzām nācijām nācis šis izgudrojums. Vairākums vēsturnieku piekrīt tam, ka ķīnieši izgudrojuši pirotehniku 9.gs., kad viņi atklāj kā taisīt šaujampulveri. Stāsts ir tāds, kad ķīniešu pavāram sanāca sajaukt trīs virtuvē visbiežāk lietojamās lietas- potassium nitrate (tā ir viela, kas tiek lietota taisot sērkociņus un uguņošanu) sulfur (tas ir dzeltens ķīmisks elements, kam ir spēcīga smarža un tiek lietots medicīnā kā arī uguņošanai), charcoal (tā ir melna viela - ogle).
Šis pavārs pamanīja, ka aizdedzinot šīs kopā sajauktās vielas tās ir viegli uzliesmojošas. Vēl pavārs atklāja to, ja šīs pašas sastāvdaļas tiktu savienotas citā kombinācijā, veidojas sprādziens nevis uzliesmojums, šī eksplozija izveidoja skaļu troksni, kura būtu ļoti piemērota, lai atbaidītu garus, kāzu svinībām, atzīmētu kauju uzvaras kā arī jaunā gada sākumu.
Vēl vienu uguņošanas vēstures versiju atklāj Taoistu mūki ar savu atklājumu Tālajos austrumos apmēram 1000 gadus atpakaļ. Šie, tā laika zinātnieki, meklēja nemirstības un mūžīgās dzīves eleksīru. Eksperimenta rezultātā, Taoistu mūki atklāja, ka šī mikstūra no potassium nitrate, sulfur un charcoal kopā savienota negaidīti eksplodē radot lielisku savienojumu no gaismas, trokšņa un dūmiem. To atklājuši mūki sastāvdaļas sapildīja bambusa trubās, aiztaisīja abus galus un pievienoja auklu aizdedzināšanai.
Izaugsme Rietumos
Itālis Marko Polo, savos ceļojumos uz Tālajiem Austrumiem, starp daudzajām un neparastajām lietām mājās atveda melnu pulveri, kurš kļuva par neatņtemamu sastāvdaļu Itāļu izklaidēs, svinībās tas ir uguņošanās.
Uguņošana tika izmantota arī, lai nosvinētu militāras uzvaras. Drīz vien šīs uguņošanas tika arvien vairāk un vairāk izmantotas izklaides pasākumiem, karaliskās ģimenes Eiropā sacentās par savas idejas novešanu līdz skatuvei arvien vairāk izmantojot uguņošanu karaļu un karalieņu kronācijās, kristībās un kāzās.
Krievijas Caram Pēterim Lielajam bija tradīcija taisīt uguņošanas pasākumus, sagaidot Jauno Gadu. Karalis Luijs XIV bija slavens ar savām lielajām uguņošanām Versaļas dārzos. Itālija un Vācija tika izceltas kā divas līderes uguņošanas izrādēs no 16.gs. līdz 18.gs.
Muzikālā uguņošana
Ap 18.gs. mūzika tika izmantota uguņošanas izrādēs. Viena no slavenākajām performancēm notika Londonā, Anglijā, lai nosvinētu miera līguma parakstīšanu. Simfoniju, Mūzika Karaliskajai Uguņošanai, sacerēja angļu komponists Džordžš Frīdrihs Handels,speciāli šim notikumam.
Modernās uguņošanas ar mūziku, izgudroja Francūži Kannās 1960. gadā. Viņi bija pirmie, kuri pieskaņoja mūziku uguņošanai ar krizantēmu eksplozijām un romiešu svecēm. Nezināmu iemeslu dēļ šāda veida uguņošana pazuda uz 25 gadiem. Tad 1985. gadā mūzikālā uguņošana parādījās no jauna ar iespaidīgu stilu, kurš parādījās nacionālajā uguņošans konkursā Montreālā, Kvebekā.
